Es

Enerģija nekad nepazūd. Noskaidro, cik Tevī ir atzītu zinātnieku enerģijas. Sākt

Tevī ir % Jāņa Poļa

Jānis Polis

1938–2011

Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolvents (1961), ķīmiķis.

J. Polis absolvējis RPI Ķīmijas fakultāti, nosūtīts darbam uz Līvāniem par spirta brūža inženieri, bet viņš iebilda šim darbam, jo alkoholu nelietojot. Ņemot vērā J. Poļa iebildumus, Organiskās sintēzes institūta dibinātājs un tā laika direktors Solomons Hillers viņam piedāvājis darbu šajā institūtā. J. Polis piedāvājumu pieņēma un kļuva par atzītu zinātnieku, kuram pieder 36 PSRS autorapliecības un 15 ārzemju patentu.

Nozīmīgākais J. Poļa izgudrojams, protams, ir remantadīns – vienas no visu laiku lietotākajām zālēm, ko joprojām atzīst par lieliskām. Tās palīdz uzveikt ne tikai gripu, bet arī dažādus vīrusus.

Noskaidro sava rakstura stingrību. Pārbaudi, cik tevī ir no Jāņa Poļa. Sākt

Mārtiņš Bīmanis

1864–1946

Rīgas Politehnikuma (RP) absolvents (1891), santehnikas speciālists.

M. Bīmanis absolvējis Inženieru nodaļu, vēlāk veidojis Maskavas kanalizācijas sistēmu, vadījis Maskavas pilsētas Kanalizācijas nodaļu un kā augstas klases speciālists darbojies dažādās Maskavas pilsētas tehniskajās padomēs un komisijās.

1920. gadā atgriezies Latvijā, kļuvis par Latvijas delegātu Pasaules spēka konferencēs. M. Bīmanis 1921. gadā organizēja pirmo Latvijas Inženieru un tehniķu kongresu, bet 20. gs. 30. gadu otrajā pusē, kad tika sākta Ķeguma HES būve, M. Bīmanis kļuva par šā projekta konsultantu. Viņa pētījumi, zinātniskās publikācijas, uzstāšanās kongresos un konferencēs bija nodrošinājušas zinātnieka autoritāti sanitārās tehnikas jomā Krievijā un visā Rietumeiropā.

Augusts Reinbergs

1860–1908

Rīgas Politehnikuma (RP) absolvents (1881), arhitekts.

Pēc RP absolvēšanas A. Reinbergs strādājis pie arhitekta Roberta Pflūga par palīgu, pēc tam – arī politehnikumā par asistentu. 1889. gadā A. Reinbergs bija viens no Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem un pirmais tās priekšsēdētājs.

A. Reinbergs ir Latvijas Nacionālā teātra ēkas autors (ēka celta kā Rīgas pilsētas Otrais (Krievu) teātris). Šajā ēkā 1918. gada 18. novembrī ir proklamēta Latvijas Republika. Ēka sākta celt 1899., pabeigta 1902. gadā. A. Reinbergs ir arī Latvijas Bankas ēkas autors (ēka celta kā Krievijas Valsts bankas Rīgas kantoris) un Strenču Psihoneiroloģiskās slimnīcas autors.

Veniamins Fabrikants

1908-1981

Maskavas Enerģētikas institūta absolvents (1936), Rīgas Politehniskā institūta (RPI) profesors.

V. Fabrikanta ievērojamais ieguldījums RPI galvenokārt saistās ar faktu, ka tieši viņa vadībā un ap viņu institūta Elektroenerģētikas fakultātē strauji attīstījās zinātniskā darbība, tika radīta PSRS mērogā pazīstama un atzīta relejaaizsardzības un energosistēmu automātikas zinātniskās pētniecības problēmu laboratorija, izstrādātas disertācijas.

PSRS enerģētiķu zinātnieku un praktiķu aprindās bija labi pazīstama “Fabrikanta skola” jeb “Rīgas skola”, kurā līdz pat mūža beigām būdams centrālā figūra un nenoliedzama autoritāte bija profesors V. Fabrikants.

Bez tā, ka V. Fabrikants bija labs matemātiķis un speciālists praktiķis, kurš spēja ne vien saprotami pateikt klausītājiem domas un idejas kodolu, bet arī uzklausīt citu domas, objektīvi izvērtējot tās un dodot argumentētu slēdzienu, viņam tuva bija arī poēzija. To apliecina krievu valodā izdotais V. Fabrikanta romāns dzejā “Fjodors Sojevs” un dzejoļu krājums “Vēsture soļi”.

Aleksandrs Veiss

1918–1985

Rīgas Politehniskā institūta (RPI) ilggadējākais rektors (1963–1985), ķīmiķis.

A. Veiss absolvēja Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti 1946. gadā, turpinot tajā strādāt par asistentu un vecāko pasniedzēju. 1959. gadā viņš kļuva par fakultātes dekānu, bet vēlāk atjaunotajā RPI par mācību prorektoru, līdz beidzot arī par rektoru, turklāt ilggadējāko RPI akadēmiskā personāla vēsturē.

Tieši A. Veisa vadībā RPI kļuva par Baltijas lielāko augstskolu, kā arī viņš sāka īstenot vīziju par vienotu RPI kompleksu Ķīpsalā.

Georgs (Džordžs) Armitsteds

1847–1912

Rīgas Politehnikuma (RP) absolvents (1869), inženieris.

G. Armitsteds strādājis par inženieri dažādos Krievijas būvobjektos, tostarp Smoļenskas–Brjanskas un Veravas–Pleskavas dzelzceļa līniju izbūvē. Pēc atgriešanās Latvijā viens no pirmajiem sāka nodarboties ar industriālo ķieģeļu rūpniecību, neilgā laikā kļūstot par vairāku ķieģeļu, celulozes un papīra ražošanas uzņēmumu dibinātāju, vadītāju un līdzīpašnieku.

1901. gadā G. Armitsteds kļuva par Rīgas pilsētas galvu. Viņam esot amatā, pilsētā atklātas jaunas skolas, slimnīcas, uzcelts pilsētas muzejs, zooloģiskais dārzs u. c. objekti, kas Rīgu padarīja par vienu no lielākajiem rūpniecības centriem cariskajā Krievijā un vienu no modernākajām Eiropas pilsētām.

Pauls Valdens

1863–1957

Rīgas Politehnikuma (RP) absolvents (1889), ķīmiķis.

P. Valdens ir dinamiskās stereoķīmijas un neūdens šķīdumu elektroķīmijas pamatlicējs, pierādījis, ka nafta cēlusies no dzīvās (organiskās) dabas vielām. Ilgus gadus bijis RP un Rīgas Politehniskā institūta docētājs, profesors, kā arī Ķīmiski tehniskās nodaļas dekāns. 1900. gadā piedalījies RPI Ķīmijas fakultātes ēkas projektēšanā un tās laboratoriju iekārtošanā.

Par saviem pasaules mēroga atklājumiem zinātnē organiskās ķīmijas pamatlicējs P. Valdens ir virzīts Nobela prēmijai septiņas reizes. 1914. gadā viņš to arī būtu saņēmis, ja vien nebūtu sācies karš.

Čārlzs Klarks

1867–1942

Rīgas Politehnikuma (RP) absolvents (1894), inženieris.

Č. Klarks, ar izcilību beidzot RP, kļuvis par šīs augstskolas un vēlāk arī par Rīgas Politehniskās institūta mācībspēku, profesoru, kā arī Mehānikas nodaļas dekānu. Tieši Č. Klarks ir personība, kura Latvijā dibinājusi kuģu būves specialitāti, kļūstot par vienu no ievērojamākajiem kuģu būvniecības speciālistiem visā cariskajā Krievijā.

Ievērojams Č. Klarks ir arī ar faktu, ka viņš bijis viens no raķešbūves pioniera Frīdriha Candera skolotājiem.

Frīdrihs Canders

1887–1933

Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolvents (1914), inženieris.

Tieši ar F. Candera vārdu saistāma ideja par kosmosa iekarošanu, tostarp kosmisko kuģu un to dzinēju izveidei veltīti darbi, starpplanētu lidojumu trajektoriju aprēķini un citas ar šo zinātnes nozari saistītas lietas, kas savulaik bijušas zinātniskās fantastiskas cienīgas, piemēram, mūsdienām joprojām aktuālais “gravitācijas manevrs”.

Lai neteiktu, ka F. Canders bijis tikai teorētiķis, 1933. gadā viņa vadībā pētnieku grupa pirmo reizi palaida 30 kg smagu raķeti, kuras reaktīvais dzinējs darbojās ar sašķidrināto skābekli un benzīnu. Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka kosmonautikas entuziasts un raķešu konstruktors F. Canders bijis tik aizrāvies ar starpplanētu lidojumu ideju, ka savu dēlu nosaucis par Merkūriju.

Alvils Buholcs

1880–1972

Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolvents 1904. gadā, ģeodēzists.

A. Buholcs bija viens no pirmajiem Krievijā, kurš sāka eksperimentālos pētījumu jaunajā ģeodēzijas nozarē – stereofotogrammetrijā. Viņš izstrādāja jaunu metodi inženierbūvju deformācijas noteikšanai, ko izmantoja, veicot deformāciju pētījumus jaunuzbūvētajam dzelzceļa tiltam pār Daugavu Rīgā. A. Buholcs ir arī izgudrotājs aerofotogrāfiju transformēšanas aparātam un izstrādājis radiāltriangulācijas metodi fotogrammetrijā.

Pēc Otrā pasaules kara A. Buholcs bija profesors Drēzdenes Tehniskajā augstskolā, kur faktiski no nulles atjaunoja Drēzdenes Ģeodēzijas institūtu un ģeodēzisko izglītību.

Kamila Gruškeviča

1985

RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes studiju programmas «Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģija» 2015. gada absolvente

Ūdens ir dzīvība, līdz ar to par tā kvalitāti ir jārūpējas. Kamila Gruškeviča ir dzīvības pētniece, jo viņas zinātniskās intereses ir saistīta ar ūdens kvalitāti. Šīs pētniecības nozares nezūdošā aktualitāte ir likusi viņai meklēt risinājumus, kā samazināt korozijas ietekmi uz ūdensvadu caurulēm.

Viens no Kamilas šobrīd piedāvātajiem variantiem – pievienot ūdens sastāvam īpašas piedevas, kas pagarina cauruļu mūžu, bet cilvēkam nav kaitīgas. Bez šīs, protams, ir arī citas tehnoloģijas, piemēram, polietilēna ievietošana ūdens caurulēs.

Māra Pudāne

1990

RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas studiju programmas «Datorsistēmas» 2013. gada absolvente

Vai mākslīgo intelektu var apmācīt, ļaujot tam «just» cilvēkam piemītošas emocijas? Pie šī jautājuma strādā Māra Pudāne, imitējot cilvēka domāšanu ietekmējošos faktorus, piemēram, emocijas, virtuālajā vidē.

Emocionālā skaitļošana ir mākslīgā intelekta apakšnozare, kura apvelta sistēmas ar spēju darboties ar cilvēku emocijām, tajā skaitā, modelēt cilvēka emocionālo uzvedību. Līdz ar pieaugošo informācijas tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku, arī jauniešu, ikdienu, sistēmas ar šādām spējām palīdzētu attīstīt sociālās un emocionālās komponentes, kā arī pavērtu tālāku ceļu emociju pētījumiem. Lai arī filmas «Transcendence» scenārijs pagaidām ir zinātniskā fantastiska, taču manāms progress emocionālajā skaitļošanā ir sasniegts.

Kristīne Šalma-Ancāne

1982

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktora studiju programmas « Ķīmijas tehnoloģija» 2012. gada absolvente

Rezerves daļas ir vajadzīgas ne tikai automašīnām un lietām, bet arī cilvēkiem. Tieši tas ir Kristīnes Šalmas-Ancānes zinātniskās darbības lauciņš – viņa strādā pie tādu kaulu implantmateriālu izstrādes, kas palīdzētu osteoporozes slimniekiem. Kristīne mēģina radīt materiālu, kas veicinātu osteoporotisku kaulu lūzumu dzīšanas un reģenerācijas procesu, vienlaicīgi nodrošinot ārstniecisku efektu uz osteoporozes skartajiem kaulaudiem. Kristīnes darba rezultāts palīdzēs uzlabot dzīves kvalitāti miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Laura Dzelzkalēja

1987

RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes studiju programmas «Vides zinātne» 2012. gada absolvente

Laura pēc studiju beigšanas Rīgas Tehniskajā universitātē strādāja Zinātkāres centrā «ZINOO Cēsis», kur iepazīstināja bērnus un pieaugušos ar zinātnes aizraujošo dabu un centās kliedēt sajūtu, ka dabaszinības ir kaut kas sarežģīts, nesaprotams un garlaicīgs. Paralēli tam viņa palēnām nonāca RTU Cēsu filiālē, sākumā kā lektore, pēc tam jau kā pētniece.

Šobrīd Laura pēta siltuma atgūšanu no kompostēšanas procesa, ar kura palīdzību daba risina atkritumu uzkrāšanās problēmu, vienlaikus nodrošinot derīgo vielu apriti. Laura uzskata, ka, izmantojot mūsdienu zināšanas, vajadzības un tehnoloģijas, dabas gudrības var pielāgot cilvēka radītajām sistēmām. Viena no iespējām ir efektīva bioatkritumu kompostēšana iekārtā, ar kuras palīdzību var iegūt siltumenerģiju un sterilu mēslojumu.

Zane Zelča

1988

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studiju programmas «Apģērbu un tekstila tehnoloģija» 3.kursa studente

Zanei Zelčai ir plašs profesionālo interešu loks. Šobrīd viņa pēta kaņepju šķiedru kompozītus un meklē jaunus veidus, kā šī dabiskā un Latvijai raksturīgā auga sastāvdaļas, ķīmiski uzlabojot, varētu izmantot dažādiem iepakojumiem un nenesošajām konstrukcijām.

Zane Zelča savā veidā turpina autobūves leģendas Henrija Forda iesākto. Kā? Cītīgi strādājot un meklējot labākos veidus, kā, izmantojot nanotehnoloģijas, pielietot Latvijā plaši sastopamo kaņepes augu autobūvē, piemēram, automašīnu iekšējo paneļu izgatavošanā.

Viens no Zanes hobijiem, kas arī ir cieši saistīts ar zinātni, ir mikrogrāfiju uzņemšana ar atomspēku mikroskopu. Tās tiek uzņemtas lielā palielinājumā, nolasot virsmas reljefu.